Jaunā atceres diena latviešiem!

Šogad 16.marts savādāks; vairāk dalībnieku, vairāk jaunatnes, dziesmas, Latvijas karogi. Klusāki pretinieki. Varas ne visai labvēlīgā attieksme. Daudz policistu, kas šķiet tiešām aizstāvēja gājiena dalībniekus.

Ir bijušas un būs konforences un pārgudras diskusijas ko un kapēc, tas leģions. Un kad un kāpēc tas beigsies.

Un brīnās kāpēc nebeidzas, un tie jaunie, ko tie tur meklē. Prasa politiķiem – tiem komunistiska pagātne, tāpēc ne jā ne, ne balts ne melns. Labāk tālāk no grēka, ka krievs nenāk atpakaļ.

Un tā valdošo negribēta, par pasīvo dēvētā latviešu tauta , pati radījusi atceres dienu. Pati, neskatoties uz politkorekti gļēvajiem vadoņiem. Un tas noticis mūsu acu priekšā. Pat rodas nosaukums šai dienai – Nacionālās pretošanās diena.

Par saturu. Šodien, radio, kāda sieviete teica: Mums nebija tie pareizākie sabiedrotie, bet pretinieki bija īstie. Viss – labāk un precīzāk pateikt nevar. Tālāk diskutēt diez vai ir jēga. Nezinu, kas bija šī sieviete, bet paldies viņai par to, ka dažos vārdos spēja pateikt daudzu jo daudzu domas!